Bet Varbut Letak Ir Investet Izglitiba Jeb Cita Sistema?

Tacu ar atkritumu škirošanu ari nevajag saslimt un ta nav panaceja. Jasaprot, ka tehnologijas pasaule attistas un loti daudz atkritumus var saškirot atkritumu poligona un no atkritumiem var daudz ko ražot ari tad, kad tie nav saškiroti. Jo preteja gadijuma ir tieši tas pats, ko rakstiju sakuma – ka ir zalak, ja pa vienu ielu brauc 4 mašinas, jeb viena? Jo lielaka škiroto atkritumu konteineru dažadiba, jo lielaks mašinu skaits.

Respektivi, ja pie katras majas bus 20 konteineri, tad, lai tos savaktu, ir jabrauc 20 dažadam atkritumu mašinam viena maršruta. Tadel ietekme uz vidi ir jarekina visa atkritumu radišanas, uzglabašanas un parstrades cikla kopa. Un vienlaicigi jarekina ietkme uz ekonomiku, kuru ietekme slikta vide, lauzti celi, sastregumi, gaisa piesarnojums no transportešanas, avarijas, smakas, vibracijas un pilnigi viss, viss iespejamais.

Pirms dažiem gadiem, kad Neapole slika s Ta nav joka lieta.

Ar atkritumiem nav ari tik vienkarši – ta nebut nav vides aizsardzibas atbildiba vien. Ta ir energetika, ražošana, sabiedribas veseliba un nacionala drošiba vienlaicigi. Pirms dažiem gadiem, kad Neapole slika s Ta nav joka lieta. Nesen iepazinos ar to, kas notika Austrumukraina kara laika ar atkritumu sistemu. Tas ir loti, loti nopietns, bet lets un ietekmigs ierocis, ja apzinati to izmanto launpratigi.

Tadel ar s Tapat nevajag parsteigties un akli kliegt par depozita sistemu, kura nav vel uzzimeta lidz galam un nav redzeta uz papira. Pamata cilveku arguments depozita sistemai ir tads, ka citur ir, mums nav. Citiem ir ari sifiliss un pludmales sabuveti debesskrapji. Ne viss, kas ir citiem, uzreiz ir labs.

Vai planota depozita sistema paredz to, ka nebus motivacija nevienu pudeli izmest meža?

Vai viniem ir paprasits – esat laimigi, apmierinati un cik, kam ši laime izmaksa? Otrs arguments, kuru esmu dzirdejis, ir tas, ka mežos metajas pudeles. Vai planota depozita sistema paredz to, ka nebus motivacija nevienu pudeli izmest meža? Un par šo idiotu audzinašanu ir jarada sistema, kura visi citi, kas nemet meža atkritumus, ikdiena ir nodarbinati un iesaistiti? Bet varbut letak ir investet izglitiba jeb cita sistema?

Kur ir piedavajumi un aprekini šim citam sistemam, kuras ir sliktakas, dargakas par piedavato depozita sistemu? Un ka es ka zalais tagad atlaujos teikt kaut ko sliktu par depozitu? Ari šadu repliku esmu dzirdejis, pirms man dod iespeju izklastit manu bažu. Depozitu sistema paredz, ka atpakal var pienemt taru no vieteji ražotiem un pardotiem dzerieniem.

Loti labi. Bet, kur likt taru no Gruzija ražota vina, Malaizija ražota cuskas uzlejuma un francu konjaka? Gribat par to maksat, lai šo pudeli nogada atpakal uz valsti, kura dzeriens ražots? Kas tad tur – uztaisa par valsts naudu milzigu angaru, kura ir tikpat telpas, cik pasaule valstis un katra telpa vel nodalijums dažadu ražotaju dažadu škidrumu tarai.

Un, kad sakrajas cienijams daudzums, tad nofrakte kugi, vilcienu, smago mašinu, lai uz Jaunzelandi aizvestu atpakal vinu vina tukšo pudeli. Izklausas pec galiga stulbuma. Bet tieši to paredz vieteja sistema, tikai daudzkart mazaka meroga – Latvijas meroga, Tatad uz visu parejo, kas nav ražots Latvija, depozita sistema neattiecas. Un tas viss bus jamet stikla vai skardenu konteinera vai abi viena.

Latvija veiktajos izmeginajumos uzradijusi labus rezultatus jau vairakus gadus.

Man pašam bija nupat labs piemers Igaunija. Pardevejs ieteica pameginat jaunas, interesantas vacu alus škirnes skardenes. Veido videji lielu augu garumu ar loti labu veldres noturibu 9 balles. Pielagojas audzešanai dažadas augsnes. Latvija veiktajos izmeginajumos uzradijusi labus rezultatus jau vairakus gadus. Škirne ir izveidota ar labu noturibu pret izplatitakajam slimibam – miltrasu, lapu plankumainibam un varpu slimibam.